Filmas scenārija apraksts: Filmas stāstnieks ir vēl nenoskaidrota mitoloģiska būtne, kura notverta brīdī, kad savā ceļojumā Gaiziņa zemēs raksta vēstuli uz "mājām", kurā pastāsta, ka jau 20 gadu meklē kādu brīnumainu zirgu un naktī jau 20 gadu viņu vajā šaušalīgs dīvains sapnis un vienlaikus 20 gadu veca notikuma atmiņa par zirga mīklainu nozušanu.
Bet, kad zaudētas visas cerības zirgu kādreiz atrast, sapņi pēkšņi izmainās un sāk atklāt arvien vairāk jaunu detaļu, ko stāstītājs nebija pamanījis iepriekš. Piemēram, brīdī, kad zirgs dīvainā kārtā uzbrauc ilggadējai mājas iemītniecei kaziņai, stāstnieks pamana, ka patiesībā pati kaziņa slēpj kādu noslēpumu un nav nemaz tik nevainīga, kā izliekas.
Zirgs par sodu tiek ieslēgts stallī, kurā vēlāk tiek atrasts noslepkavots staļļa puisis, bet pats zirgs pazudis. Visi nospriež, ka vainīgais ir satrakojies zirgs, kuru nekavējoties jāieslēdz trakonamā, tikai pats filmas stāstnieks ir pārliecināt, ka slepkava ir kāds, kurš zirgu nozadzis, pats zirgs no brīva prāta nekad nebūtu aizbēdzis no "Jānīšiem". Tāpēc stāstnieks dodas zirgu meklēt.
Bet jaunās detaļas sapņos nāk par vēlu, jo stāstnieks ir nosalis, badā un saslimst ar pneimoniju un Čukču ģimene -40 grādu salā liedz viņam naktsmājas. Liekas, gals klāt. Bet nakts vidū stāstnieks atceras vecā čukčas padomu un piesauc trīs maģiskos vārdus - "Svārci! Stieni! Punču! Palīgā!" (patiesībā četrus maģiskos vārdus). Un no zila gaisa uzrodas trīs čukču viesstrādnieki un uzbūvē drošu un siltu iglu (silts gan īpaši arī nebija) un aizdod guļammaisu, tikpat zilā gaisā atkal nozūdot.
Šoreiz sapnis atklāj stāstniekam vēl kādu detaļu - viņš ierauga ziga mugurā pieglaimīgu kundziņu, kurš nekad agrāk sapnī vēl nebija redzēts. No kurienes viņš uzradies un kā viņš pazīst zirgu? Pēkšņi pēc tik daudziem gadiem stāstnieks ierauga pavisam citu sapni, par pavisam citu tēmu - personāžs vārdā "Mēness" pa gaidu pārved viņu pāri upe, kas atdala dzīvo un veļu valstību (viņš vēl nenojauš, ka tā ir zīme, ka šo upi drīz nāksies šķērsot atkārtoti) un aizved viņu uz "Jānīšiem", mājām, kuras stāstnieks bija atstājis pirms 20 gadiem, lai meklētu zirgu. Izrādās zirgs turpat ganās it kā nekas nebūtu noticis, bet kaut kas ar zirgu tomēr nav īsti kārtībā, nevar saprast vai tas ir dzīvs zirgs vai akmens statuja, stāstnieks sauc un sauc savu zirgu, bet zirgs neatsaucas, jo sadzirdēt viņu liedz arvien skaļumā auguša mūzika, kas nāk no nezināma avota.
Izrādās, ka tas nav nekāds sapnis - mūzika ir īsta un tā nāk no buldozera kabīnes, kas tieši šobrīd ārdās un mēģina sagraut iglu (vēlāk atklāsies, ka šī nav vienīgā nakts, kad ļaunajos darbos dodas sātaniskais buldozers, jau daudzi Gaiziņa zemē ir no tā cietuši un bailēs dreb, gaidot nākamo nakti), bet kritiskajā brīdī iejaucas kāds svešinieks, kurš ar pudeli izsit buldozera logu, buldozers panikā aizbēg. Bet kas bija šis svešais glābējs, to stāstnieks nekad arī neuzzina.
Pēc briesmīgās nakts stāstnieku pamodina tas pats vecais čukča, kuram ir kas svarīgs ko pavēstīt - viņš atklāj stāstniekam, ka viņa zirgs patiesībā nav vienkāršs zirgs, bet pieder tā sauktajiem "Iedomu zirgiem", kas nes spārnos cilvēkus un sevišķi dzejniekus, un par mūžīgo cīņu, kas notiek starp šiem debesu sūtītajiem Iedomu Zirgiem, kuru ciltsraksti stiepjas jau no Zelta Zirga 11.gadsimtā, un Slepenās Sazvērestības locekļiem. Sazvērestības locekļi ir gandrīz pilnībā uzvarējuši, "Jānīšu" iedomu zirgs ir viens no pēdējiem palikušajiem, bet arī "Jānīšos" visi dzejnieki pārstājuši lidot ar šo zirgu un pa vienam pievienojas Sazvērestībai. Sazvērestības mērķis ir zirgu pašu novest līdz nogrimšanai depresijas purvā. Vecais čukča steidzina stāstnieku atpakaļ uz "Jānīšiem" glābt zirgu.
Kad stāstnieks pārnācis, viņš ierauga sapulcējušos mājnieku bariņu nopietnām sejām (visi pa 20 gadiem izauguši lieli), bet pa vidu viņiem stāv šis pats dīvainais, smīnīgais kundziņš, kas redzēts sapnī. Pavisam neizgulējies ierodas ilggadējais "Jānīšu" iemītnieks Stasis. Stāstnieks pamana viņa iekšpagalmā paslēpto buldozeru, tādu pašu, kāds mēģināja stāstnieku aprakt iglā nakt. Stāstnieks metas virsū Stasim, mēģinot izspiest patiesību, bet Stasis iemūk mājnieku bariņā, paslēpjoties aiz mājnieku mugurām un izliekas, ka iesaistās sarunā, tādējādi paglābjoties no patiesības stāstīšanas. Stāstnieks ieklausās, liekas ka mājnieku pūlim pa vidu sačukstas ļaunie gari, un ir šokēts, ka mājnieki sākuši arī nicīgi izsakties par nabaga slimo zirgu, apsaukājot viņu par "ēzeli" (jo visi taču ir pārliecināti, ka zirgs uzbrauc virsū citiem mājlopiem (patiesībā tikai kaziņai, nevienam citam), stāstnieks metas ar dūrēm zirgu aizstāvēt, pārējie kautiņu tomēr izšķir un sadod pašam stāstniekam.
Stāstnieks dodas pie mājlopiem, izzināt, kas pa šo laiku noticis "Jānīšos", kāpēc te šobrīd notiek tik dīvainas lietas. Bet mājlopi paši ir pārbijušies un nespēj izstāstīt par "Jānīšus" piemeklējušo lāstu. Atbilde atnāk pati, kad Stasis dodas aprunāties ar kaziņu. Kaziņa atklāj, ka patiesībā ir neviens cits kā Pats Nelabais un ļauni izsmej stāstnieku. Kamēr stāstnieks pārmeklē "Jānīšu" sētu, Sazvērestības locekļi sarīkojuši sātanisko rituālu, lai piebeigtu iedomu zirgu līdz galam. Kad stāstnieks zirgu atrod, tas jau guļ uz nāves gultas, stāstnieks aizver acis un mēģina piesaukt sapni, kas viņam atklājis jaunu informāciju, viņš gara acīm ierauga, ka, gluži kā Vecais Čukča bija pareģojis, Zirgs šobrīd slīgst Teiču rezervēta depresijas purvā. Stāstnieks visiem spēkiem mēģina zirgu izvilkt, taču nesekmīgi. Zirgs nogrimst un pazemes straumes viņu lēnām nes uz upi, kuru stāstnieks atpazīst no sapņa un dodas līdzi tumsas valstībā.
Piepeži viņi abi ar zirgu atmostas uz balta, pūkaiņa mākoņa. Stāstnieks pamana, ka zirgam ir uzauguši spārni, viņi laižas pa debess velvi, kamēr nonāk pie Paradīzes vārtiem, kur Dievs uzņem labo dzīves "slēpojienu" finišējušos svētos, žēlsirdīgās māsas, slepenos labdarus, kā arī sargeņģeļus - izrādās pats stāstnieks bijis nosūtīts uz zemes kā iedomu zirga sargeņģelis. Dievs dāvā viņiem vērtīgas balvas, bet veicies īsti nav nevienam, jo patiesībā Slepenā Sazvērestība tikai svin vēl vienu uzvaru, un drīz debesīm ar Zemi pārtrūks pēdējais pavediens. Zeme nokļūs absolūtā Sazvērestības varā, un Sazvērestība centīsies iekļūt arī Debesu valstībā un pakļaut to. Izrādās, šis process sācies. Kaziņa (īstenībā velns) slēpošanas trenera izskatā, mierīgi, neviena nemanīta slapstās apkārt pa Paradīzi. Pienāk pie sarģeņģeļa, izsit tam no rokām no Dieva saņemto apbalvojuma kausu un saplēš, pasmejas un "nosper" iedomu zirgu.
Vai tās ir totālas beigas? Brīnumainā kārtā tas ir jauns sākums - iedomu zirgam tagad sēž mugurā jaunais Iedomu Zirgu Kustības līderis Stasis jo cēls, kurš pēc sava labākā drauga - Minča - nobraukšanas ar buldozeru pats nokļuvis pie bezdibeņa malas, slimnīcā iepazinies ar "Apvedceļa" solistu Jāni Krūmiņu, kopīgi sacerējuši autobiogrāfisku dziesmu par savu iedomu zirgu, tādējādi uzmetot visu Slepeno Sazvērestību, kas jebkuras iedomas nevar ieredzēt ne acu galā. Un Stasis tagad zina, kā uzvarēt Sazvērestību - vienkārši jāiedomājas, un iedomu zirgs tevi jau nes savos spārnos. Dziedādams viņš pārjoņo debesu velves. Un arī Tu - lēc savam iedomu zirgam seglos un dziedi ar mums kopā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru